Sestdienas pēcpusdiena

Labi, būt draugos ar cilvēkiem, kas uz balkona tur profesionālu iežu zāģi. Ir ar ko aizpildīt nedēļas nogales, kad laboratorija slēgta.

Picture1

Advertisements

Meteorītu nedēļa

Paralēli doktorantūras studijām, es šobrīd arī palīdzu vadīt praktiskos darbus ģeoloģijas ievadkursā bakalaura studentiem. Šonedēļas tēma bija metorīti. Mēs simulējām meteorīta triecienu Zemē un demonstrējām fragmentus no dažādu veidu metorītiem. Šis ir mūsu kolekcijas lepnums:

pallasite

Pallasīts(?) (pallasite). Ļoti rets. Ļoti skaists. Un ļoti dārgs.

Šādi meteorīti veido tikai 1% no visiem atrastajiem meteorītiem. Tiek uzskatīts, ka tie nāk no asteroīdu kodola-mantijas robežslāņa. Zaļie kristāli ir olivīns, ko aptver metāliska dzels un niķeļa matrice.

(+ vēl viena lieta manā pirkumu sarakstā, kad kļūšu bagāta – pallasīta kaklarota).

Katram mākonim – sudraba maliņa

Tikšanās ar doktordarba vadītāju pēc “nevēlamā atklājuma” (skatīt zemāk):

– “Hmm…ehemm…, tātad, ko tieši es darīšu Jaunzēlandes lauka darbu laikā?”
– “Iepirksies!”

Nevēlams atklājums

Pēdējās 2 nedēļas manā akadēmiskajā dzīvē gāja kā pa kalniem un lejām. Izdarīju savu pirmo zinātnisko atklājumu un pazaudēju savu galveno lauka darbu teritoriju.

Pēdējā laikā pētīju iežu plānslīpējumus, kas nāk no Jaunzēlandes, vietas, kur man drīzumā paredzēts veikt lauka darbus. Mani galvenokārt interesēja paraugi no bīdes joslām (vietām Zemes garozā, kur ieži tiek intensīvi deformēti). Es skatījos uz plānslīpējumiem zem polarizētās gaismas mikroskopa un mēģināju saprast, kas ar iežiem notiek deformācijas laikā un kāda loma šajos procesos ir ūdens klātbūtnei. Drīz vien sāku ievērot dažas dīvainības:

  • Pirmkārt, izskatījās, ka minerāli arvien vairāk sajaucas pie spēcīgākas deformācijas. Normālā gadījumā spēcīgi deformētā iezī es gaidītu metamorfiskā slāņojuma veidošanos. Vieglāk deformējamiem minerāliem bīdes laikā piemīt tendence apvienoties slāņos pa kuriem notiek intensīvākā slīde.
  • Otrkārt, kristālu izmēri bīdes joslu centrā bija lielāki nekā bīdes joslu malās. Normālā gadījumā deformācija padara iežus smalkgraudainākus.
  • Treškārt, kristālos bīdes joslas malās bija redzamas vairāk deformācijas struktūras nekā bīdes joslas centrā.

Turklāt vēl visi šie amfibolu graudi ar dīvainajām kristālu skaldnēm. Forma, novietojums, izmēri…. Nekas nebija tā, kā tam būtu jābūt. Tā nu es ņēmu savus paraugus un devos pie doktordarba vadītājas gūt kādu skaidrību šajā jautājumā.

Viņa man ieteica pārbaudīt paraugus ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM), kur labāk redzamas mikrotekstūras un iespējams veikt ķīmiskās analīzes. Viena diena laboratorijā (ļoti aukstā laboratorijā) un es ieguvu rezultātus, kas rāda, ka manās bīdes joslās notikusi ne tikai ūdens migrācija, bet arī minerālu kušana. Tas bija ārkārtīgi interesants atklājums, jo neviens iepriekš nebija konstatējis iežu kušanu šajās bīdes joslās. Šajā brīdī sajutos par sevi ļoti lepna. Tomēr mans prieks nebija ilgs. Drīz vien doktordarba vadītāji man atgādināja, ka mans projekts nav par iežu kušanu bīdes joslās. Mans projekts ir par ūdens klātbūtnes ietekmi uz iežiem bīdes joslās. Un tā, nu, mana lauka darbu teritorija tika izbrāķēta. Iežu kušana bīdes joslās nozīmē, ka sākotnējās tekstūras ir izmainītas. Tas nozīmē, ka vairums pierādījumu iespējams ir zuduši. Kopumā tas visu padara tik sarežģītu, ka ir neiespējami atpazīt fundamentālos likumus procesiem, kuros esmu ieinteresēta. Milzīga trieciens manos plānos.

Galu galā man tomēr tika dota atļauja piedalīties Jaunzēlandes lauka darbos, bet es nevarēšu izmantot rezultātus savā projektā. Un mans atklājums visticamāk tiks nodots kādam citam. Kā Heidija Kluma savulaik mēdza atkārtot: „One day you’re in. And the next day you’re out” (c)ProjectRunway.

Nu, ko, man vēl joprojām priekšā 3 gadi doktorantūrā. Un šis ir tikai sākums.

text3125-4

Elektronu mikroskopa attēls kurā redzamas iežu kušanas rezultātā radušās mikrotekstūras (qtz – kvarcs, bt – biotīts, amph – amfibols, plag – plagioklāzs). Elektronu mikroskops neizmanto gaismu, tāpēc attēli ir pelēki Šādos attēlos smagākie minerāli ir izskatās gaišāki, bet vieglākie minerāli – tumšāki.

g3123-1

Tipiska minerālu kombinācija, kas gaidāma kristalizējoties leukosomai (kusušajam materiālam) – plagioklāzs (plag), kvarcs (qtz) un kālija laukšpats (K-feldspar). Šaurie plagioklāza kristāla leņķi (dihedral angles) pret kvarca kristālu norāda, ka kristāli veidojušies no magmas nevis deformācijas apstākļos. Elektronu attēls ir iekrāsots atkarībā no kālija (K), silīcija (Si) un alumīnja (Al) sastopamības.

Atklātā lekcija: “Pasaules gals – mīts vai realitāte”

Tiem, kas pie mana bloga pēdējā laikā nonākuši googlējot vārdus: “planētu stāvoklis 21. decembrī“, “zemes polu nobīde” un “planētu stāvoklis pasaules gals“:

paņemiet savus kalendārus un ar sarkanu svītriņu apvelciet datumu “12.12.12., plkst. 18:00”. Nē, tā nav mana prognoze par pasaules gala iestāšanos, bet gan jūsu izdevība beidzot noskaidrot visus interesējošos jautājumus par un ap šo tēmu. Šajā laikā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē notiks atklātā lekcija “Pasaules gals – mīts vai realitāte?”, kur mūsu godātie profesori un eksperti “2012. gada pasaules galu” un “maiju senos pareģojumus” izdiskutēs plaši un pamatīgi. Visi interesenti laipni gaidīti.

pasaules gals

Pasākuma programma:

18:00–18:20   Cik lielā mērā kosmiskās parādības spēj ietekmēt Zemi?

Dr. paed. Ilgonis Vilks, LU Astronomijas institūta pētnieks, populārzinātniskā žurnāla „Terra” galvenais redaktors

 18:20–18:40   Laika skaitīšana, kalendāri un vēsturiskās liecības. Maiju kalendāra pārpratumi.

Dr. ģeol. Valdis Segliņš, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors

18:40–19:00   Masveida izmiršanas epizodes: iemesli, sekas un prognozes.

Dr. ģeol. Ervīns Lukševičs, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors

19:00–19:20   Cikli dabā: cēloņi un mijiedarbība starp tiem.

Dr. ģeol. Vitālijs Zelčs, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors

19:20               Jautājumi un diskusija

http://www.geo.lu.lv/zinas/t/16830/

Atjaunināts:

Šobrīd lekcijas ieraksts pieejams internetā: http://www.lu.lv/par/mediji/video/lekcijas/2012/pasaules-gals/. Noskatījos un pamatīgi izsmējos pie Ilgoņa Vilka lekcijas.

Kā semināra beigās prof. O. Nikodemus informēja, ĢZZF arī turpmāk plāno rīkot atklātās lekcijas, ierosinājumus par interesējošām tēmām nākošajām lekcijām var sūtīt uz zeme@lu.lv

Diena laboratorijā

Iepriekšējā nedēļā lieliski pavadīju laiku laboratorijā. Iedomājaties ainu: kaucošs zāģis, slīd cauri iezim kā sviestam; ar dimantiem klāts asmenis, met dzirksteles pret izturīgo kvarcītu; auksts ūdens šļācas sejā un mērcē kurpes; bezbailīga meitene, riskē palikt bez pirkstiem zinātnes vārdā… Diezgan ekstrēmi, vai ne? Ak, tikai parasta diena ģeologa dzīvē.

Ģeologs pilnā aprīkojumā (iežu zāģēšanas laboratorijā)

Ģeologs pilnā aprīkojumā (iežu zāģēšanas laboratorijā)

Lai, nu, kā, ieži, ko pagājušajā nedēļā zāģēju, nāk no Austrālijas un Jaunzēlandes bīdes joslām, ko es mēģināšu izprast dažās turpmākajās nedēļās. Šoreiz mans uzdevums bija tos sazāģēt apmēram 2×3 cm lielos kubiciņos, kas nedēļas beigās tika nosūtīti uz plānslīpējumu izgatavošanas laboratoriju tālākai apstrādei. Tur tie tiks nopulēti, pielīmēti pie nelielām stikla plāksnītēm un noslīpēti tik plāni, ka gaisma spīd cauri (parasti apmēram 0.03 mm biezumā).

Paraugi, gatavi izsūtīšanai

Paraugi, gatavi izsūtīšanai

Šīs mazās jocīgās lietiņas, kas tiek iegūtas gala rezultātā, mēs saucam par ‘’plānslīpējumiem’’ un tie ir ārkārtīgi nozīmīgs datu avots ģeologiem. Izmantojot optisko ģeoloģisko mikroskopu, mēs varam precīzi noteikt minerālus, kas veido iezi, to īpašības un izvietojumu. Tas dod milzumu informācijas par Zemes pagātni. Mēs varam izsecināt kā notikušas ķīmiskās reakcijas, kuri no deformācijas mehānismiem darbojušies un kādos procesos konkrētais iezis veidojies.

Izmantojot elektronu mikroskopijas tehnikas varam iet vēl tālāk, līdz pat atomu līmenim, un noteikt precīzu ķīmisko sastāvu pat nelieliem nanometru mēroga apgabaliem uz plānslīpējuma, kā arī precīzu kristalogrāfisko struktūru, minerāla defektus un mis-orientāciju apgabaliem, kas mazāki par mikrometru.

Plānslīpējumi

Plānslīpējumi

Interesanti, kā dzīvē reizēm sanāk. Pāris gadus atpakaļ, kad nopietni izlēmu kļūt par ģeologu, skaidri zināju, ka gribu specializēties plātņu tektonikā, liela mēroga struktūrģeoloģijā, apņēmusies, ja es kaut ko darīšu, es darīšu kaut ko lielu. Un, re, kur esmu nonākusi – pie mikroskopijas. Tomēr varbūt tas nemaz nav tik ļoti pretrunā ar manu lielummāniju, kā varētu šķist. Galu galā visi liela mēroga procesi, kas norisinās uz Zemes, tiek vadīti caur šiem nemanāmajiem procesiem minerālu graudiņu mērogā. Tāpēc, lai izprastu kalnu grēdu, ir jāizprot plānslīpējums.

Lielās cerības

Ja kādam interesē, kā esmu iejutusies jaunajā vietā, no worries (kā šejienieši mēdz teikt). Esmu tik pat entuziastiska un laimīgi nezinoša, kā jebkurš no jaunajiem doktorantiem.

Šajā ierakstā vēlos dalīties ar lietu, ko mēs ar darba vadītāju veicām pirmajās mana projekta dienās. Viņa man lūdza uzrakstīt ko es vēlos sasniegt nākošo 3 gadu laikā Maquarie Universitātē, kā arī noformulēt kā es saprotu manu un viņas lomas šajā projektā. Viņa izdarīja to pašu un pēc nelielām pārrunām mēs parakstījām vienošanos par to kā būtu jāizskatās turpmākajai sadarbībai.

Domāju, ka šis ir ļoti labs sākums. Protams, uz papīra tas izskatās nedaudz ideālistiski un nākotnē viss protams nebūs tik perfekti, tomēr domāju, šāda saruna dod ārkārtīgi lielus ieguvumus. Pirmkārt tā starp mums atver ļoti atklātu komunikāciju, dodot sajūtu, ka katra problēma var tikt izrunāta un mans viedolis tiks uzklausīts. Otrkārt, kā studentam, man nav jāšaubās par savu rīcību. Es skairi zinu, kas no manis tiek gaidīts un ko es varu sagaidīt no darba vadītājas. Šādi dzīve ir daudz vienkāršāka.

Šeit ir fragmenti no mana ieguldījuma kopējā līgumā. Galējais kontrakts bija garāks, bet kurš gan to visu lasītu.

Ko es gaidu no doktorantūras (PhD):

Es uzsāku doktorantūru, jo nākotnē vēlos nodarboties ar pētniecību un veidot karjeru akadēmiskajā vidē. Šo trīs gadu laikā man vissvarīgākais ir apgūt cik daudz vien iespējams, iegūt prasmes, kas nepieciešamas labam pētniekam un zināšanu bāzi turpmākam darbam metamorfisma petroloģijas/struktūrģeoloģijas jomā.

Mani pienākumi

  • Apmeklēt tikšanos ar darba vadītāju (vismaz vienreiz nedēļā);
  • Uzrādīt rezultātus, kad tie tiek gaidīti/ievērot termiņus;
  • Būt sagatavotai nākot uz tikšanos ar darba vadītāju, uzstājoties konferencēs un semināros, dodoties uz lauka darbiem, u.c.;
  • Informēt darba vadītāju par projekta gaitu;
  • Sekot darba vadītāja norādījumiem, bet tajā pašā laikā būt neatkarīgai un attīstīt savas idejas par projektu;
  • Saglabāt pozitīvu attieksmi pret darba vadītāju un projektu pat tad, kad ir problēmas un aizķeršanās.

Darba vadītāja pienākumi

  • Apmeklēt tikšanos ar doktorantu (vismaz vienreiz nedēļā);
  • Sākotnējā posmā palīdzēt fokusēt pētījumu, plānot projektu, arī ieteikt literatūru;
  • Lasīt manus melnrakstus, dot tiešu kritiku (nenoklusēt sliktās lietas, varu uzklausīt arī skarbu kritiku);
  • Ja man jāapgūst jauna metode vai aparatūra, kur tas iespējams, nodrošināt ar informāciju vai norādīt kādu, kas var palīdzēt;
  • Informēt mani par prakstiskajām projekta pusēm (lauka darbu organizēšanu, rakstu sagatavošanu publicēšanai, tēžu iesniegšanu, manu projekta finansiālo fondu lietojumu, utt.) vai norādīt cilvēkus, kas mani var informēt.
  • Saglabāt pozitīvu attieksmi pret mani un projektu pat tad, kad ir problēmas un aizķeršanās.