Atklātā lekcija: “Pasaules gals – mīts vai realitāte”

Tiem, kas pie mana bloga pēdējā laikā nonākuši googlējot vārdus: “planētu stāvoklis 21. decembrī“, “zemes polu nobīde” un “planētu stāvoklis pasaules gals“:

paņemiet savus kalendārus un ar sarkanu svītriņu apvelciet datumu “12.12.12., plkst. 18:00”. Nē, tā nav mana prognoze par pasaules gala iestāšanos, bet gan jūsu izdevība beidzot noskaidrot visus interesējošos jautājumus par un ap šo tēmu. Šajā laikā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē notiks atklātā lekcija “Pasaules gals – mīts vai realitāte?”, kur mūsu godātie profesori un eksperti “2012. gada pasaules galu” un “maiju senos pareģojumus” izdiskutēs plaši un pamatīgi. Visi interesenti laipni gaidīti.

pasaules gals

Pasākuma programma:

18:00–18:20   Cik lielā mērā kosmiskās parādības spēj ietekmēt Zemi?

Dr. paed. Ilgonis Vilks, LU Astronomijas institūta pētnieks, populārzinātniskā žurnāla „Terra” galvenais redaktors

 18:20–18:40   Laika skaitīšana, kalendāri un vēsturiskās liecības. Maiju kalendāra pārpratumi.

Dr. ģeol. Valdis Segliņš, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors

18:40–19:00   Masveida izmiršanas epizodes: iemesli, sekas un prognozes.

Dr. ģeol. Ervīns Lukševičs, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors

19:00–19:20   Cikli dabā: cēloņi un mijiedarbība starp tiem.

Dr. ģeol. Vitālijs Zelčs, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors

19:20               Jautājumi un diskusija

http://www.geo.lu.lv/zinas/t/16830/

Atjaunināts:

Šobrīd lekcijas ieraksts pieejams internetā: http://www.lu.lv/par/mediji/video/lekcijas/2012/pasaules-gals/. Noskatījos un pamatīgi izsmējos pie Ilgoņa Vilka lekcijas.

Kā semināra beigās prof. O. Nikodemus informēja, ĢZZF arī turpmāk plāno rīkot atklātās lekcijas, ierosinājumus par interesējošām tēmām nākošajām lekcijām var sūtīt uz zeme@lu.lv

Diena laboratorijā

Iepriekšējā nedēļā lieliski pavadīju laiku laboratorijā. Iedomājaties ainu: kaucošs zāģis, slīd cauri iezim kā sviestam; ar dimantiem klāts asmenis, met dzirksteles pret izturīgo kvarcītu; auksts ūdens šļācas sejā un mērcē kurpes; bezbailīga meitene, riskē palikt bez pirkstiem zinātnes vārdā… Diezgan ekstrēmi, vai ne? Ak, tikai parasta diena ģeologa dzīvē.

Ģeologs pilnā aprīkojumā (iežu zāģēšanas laboratorijā)

Ģeologs pilnā aprīkojumā (iežu zāģēšanas laboratorijā)

Lai, nu, kā, ieži, ko pagājušajā nedēļā zāģēju, nāk no Austrālijas un Jaunzēlandes bīdes joslām, ko es mēģināšu izprast dažās turpmākajās nedēļās. Šoreiz mans uzdevums bija tos sazāģēt apmēram 2×3 cm lielos kubiciņos, kas nedēļas beigās tika nosūtīti uz plānslīpējumu izgatavošanas laboratoriju tālākai apstrādei. Tur tie tiks nopulēti, pielīmēti pie nelielām stikla plāksnītēm un noslīpēti tik plāni, ka gaisma spīd cauri (parasti apmēram 0.03 mm biezumā).

Paraugi, gatavi izsūtīšanai

Paraugi, gatavi izsūtīšanai

Šīs mazās jocīgās lietiņas, kas tiek iegūtas gala rezultātā, mēs saucam par ‘’plānslīpējumiem’’ un tie ir ārkārtīgi nozīmīgs datu avots ģeologiem. Izmantojot optisko ģeoloģisko mikroskopu, mēs varam precīzi noteikt minerālus, kas veido iezi, to īpašības un izvietojumu. Tas dod milzumu informācijas par Zemes pagātni. Mēs varam izsecināt kā notikušas ķīmiskās reakcijas, kuri no deformācijas mehānismiem darbojušies un kādos procesos konkrētais iezis veidojies.

Izmantojot elektronu mikroskopijas tehnikas varam iet vēl tālāk, līdz pat atomu līmenim, un noteikt precīzu ķīmisko sastāvu pat nelieliem nanometru mēroga apgabaliem uz plānslīpējuma, kā arī precīzu kristalogrāfisko struktūru, minerāla defektus un mis-orientāciju apgabaliem, kas mazāki par mikrometru.

Plānslīpējumi

Plānslīpējumi

Interesanti, kā dzīvē reizēm sanāk. Pāris gadus atpakaļ, kad nopietni izlēmu kļūt par ģeologu, skaidri zināju, ka gribu specializēties plātņu tektonikā, liela mēroga struktūrģeoloģijā, apņēmusies, ja es kaut ko darīšu, es darīšu kaut ko lielu. Un, re, kur esmu nonākusi – pie mikroskopijas. Tomēr varbūt tas nemaz nav tik ļoti pretrunā ar manu lielummāniju, kā varētu šķist. Galu galā visi liela mēroga procesi, kas norisinās uz Zemes, tiek vadīti caur šiem nemanāmajiem procesiem minerālu graudiņu mērogā. Tāpēc, lai izprastu kalnu grēdu, ir jāizprot plānslīpējums.

Studiju darbi MS Word

Pirms pāris nedēļām Latvijas Universitātē dažiem doktorantiem novadīju praktisku semināru par to kā rakstīt studiju darbus ar MS Word. Iespējams šī neizklausās pēc nopietnas tēmas semināram, jo kurš gan nezina MS Word? Tomēr vairums cilvēku izmanto labi ja 10% no Word-a piedāvātajām iespējām, un pavada milzumu no sava vērtīgā laika formatējot tekstu – darbībai, ko Wordam būtu jāveic automātiski.

Visiem zināms, ka pēc studiju darba uzrakstīšanas noformēšanai jāierēķina vismaz 1 vai 2 papildus dienas, plus vēl neskaitāmās stundas darba rakstīšanas gaitā, pēc katras dokumentā veiktās izmaiņas. Tomēr no tā iespējams izvairīties, ja sistemātiski un maksimāli izmantojo Word-a automātiskās funkcijas. Tā, mans maģistra darbs bija pabeigts tajā pašā mirklī, kad pieliku punktu aiz pēdējā teikuma secinājumu daļā. Nekādas vajadzības pārskatīt formatējuma stilus, numerācijas un atsauces uz attēliem, nekādas vajadzības patērēt 2 dienas lamājot Word-u.

Kā to dabūt gatavu:

  • Visām darba nodaļām jāatrodas vienā dokumentā. Mūsdienās datori ir sasnieguši pietiekamu jaudu, lai apstrādātu 100- un pat (!) 200 lapaspušu lielus dokumentus. Priekšrocība strādājot ar visām darba daļām vienā failā, vispirms ļauj vienlaicīgi strādāt ar visu dokumentu, kā arī ietaupa laiku uz formatēšanu izbēgot no atkārtotām darbībām, kas būtu, jāveic, ja pārējās sadaļas tiktu pievienotas pakāpeniski.
  • Visam jānotiek maksimāli automātiski – fontiem, atkāpēm, atstarpēm starp rindām (nekādas vajadzības pēc divreizējas “Enter” izmantošanas), virsrakstu numerācijai, saturam, attēlu parakstu numerācijai, atsaucēm uz attēliem tekstā, utt. Nekāda formatēšana tekstā! Visam tekstam ir jābūt definētam kā kādam no stiliem (normal, heading 1, heading 2, figure, caption, u.c.). Jebkuras izmaiņas formatējumā ir jāveic modificējot stilu.
  • Dokumenta karte/Navigācijas panelis ir ļoti noderīga lieta. Word-ā 2000 un 2003 to var atrast caur View/Document map, un Word-ā 2007 un 2010 tas atrodams caur View/Show/Navigation pane. Šī komanda atver logu lapas kreisajā malā, kur redzams satura rādītājs (visi Headingi, kas atrodami dokumentā). Pirmkārt šī loga izmantošana ļauj pārskatīt dokumenta struktūru, otrkārt – ļauj aizmirst mūžīgo rullēšanu uz augšu un leju. Pārvietoties pa dokumentu var vienkārši noklikšķinot uz attiecīgā Headinga navigācijas panelī, un jūs tur nokļūsiet ātrāk nekā paspēsiet pateikt: “Navigācijas panelis”.
  • Internetā ir milzums informācijas par Word-a lietošanu. Gūglējot Word-a versiju + jebkuru problēmu, kam meklējat risinājumu, piemēram „Word 2007 heading numbering” uziesiet daudz lielisku materiālu ar detalizētiem aprakstiem, skaidrojumiem un ekrānšāviņiem.

Šeit – papildmateriāls, ko izveidoju LU semināra vajadzībām: tezes_MS_Word.pdf

Konkurss – Kur es pavadīšu nākošos 3 gadus?

Tātad tas ir noticis. Pēc maģistrantūras beigšanas Oslo, esmu pametusi Eiropu, lai dotos uz šo brīnišķīgo valsti turpināt studijas doktorantūrā. Kas zina, varbūt beigās no manis tomēr iznāks zinātnieks.

Nākošos 3 gadus pavadīšu mēģinot izprast sarežģīto mijiedarbību starp 3 būtiskiem faktoriem – fluīdiem, deformāciju un ķīmiskām reakcijām – dzilji zemes garozā, apstākļos, kādi veidojas kontinentu sadursmes zonās zem lielām kalnu grēdām. Šis projekts ietvers lauka darbus, mikroskopiju, eksperimentus un, iespējams, arī nedaudz no matemātiskās modelēšanas (ja izdosies pamodināt manu snaudošo matemātikas ģēniju). Turklāt izskatās, ka man sanāks arī nedaudz paceļot, tā kā viss advancētais ekipējums, kas nepieciešams projektam, uz vietas nav pieejams.

Nosauc valsti un pilsētu, kurā es atrodos! Kā neliels mājiens, šī ieraksta labajā pusē ir manas jaunās universitātes logo.

Uzvarētājs saņems ekskluzīvu kalendāru 2013. gadam ar manu labāko ģeoloģijas bilžu kolekciju.

Konkurss noslēdzies! Uzvarētājs ir Prometejs.

Zinātnieku nakts

Jau rīt ikgadējais Zinātnieku nakts pasākums. Šogad “Stāsts par enerģiju”. Pasākumu tik daudz, ka ar 5 stundām noteikti par maz, lai visur pabūtu. Manā obligātajā sarakstā:

  • LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,
  • Zinātnes kafejnīca Aspazijas bulvārī,
  • kā arī zvaigžņu vērojumi Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē.

Aicinu boikotēt Teoloģijas fakultāti! Pasākumiem ar nosaukumu “Ezotēriskais ūdens”, “Auru redzēšana un vārdā saukšana” un “Akmeņu enerģija” vajadzētu ietilpt “Pseidozinātnieku-” nevis “Zinātnieku nakts programmā”. Gribētu zināt, kurš tos akceptējis.

Vairāk informācijas: http://www.lza.lv/zinatniekunakts/

Pēdējais vakarēdiens racionālā gaisotnē

Iespaidojoties no iepriekšējā raksta komentāriem, neliels tests ;). Cik zinātniekus bildē atpazīstat?

autors: Nick Farantello (Rational Crank)

Es pati bez gūgles, gan tikai 8 pareizi atbildēju un vienu no nezināmajiem noturēju par “nelieti” no tās otrās bildes, kurš šajā gadījumā tomēr izrādījās godājams un visnotaļ zināms racionālās domas piekritējs.

Dīvainas prioritātes

Kamēr pasaule pielipusi pie zilajiem ekrāniem vēro bariņu pieaugušu cilvēku, kuru augstākais dzīves mērķis ir šķērsot peldbaseinu 50 reizes turp un atpakaļ ātrāk nekā citi, ielēkt vistālāk smilšu kastē vai piekaut pretimstāvošo līdz viņš guļ zemē un nespēj piecelties, NASAi izdevies veiksmīgi nosēdināt vienu no austākajiem inženierijas sasniegumiem uz simtiem miljonu kilometru attālas planētas. Informācija, ko tas iegūs nākošajos 2 gados papildinās cilvēces zināšanas par šīs noslēpumainās pasaules pagātni un attīstību un, iespējams, konstatēs dzīvības esamību ārpus Zemes.
Paradoksāli, ka valsts televīzija pirmo notikumu pārraida nonstopā, kamēr otrajam notikumam Panorāmā bija atvēlēta viena minūte ētera laika. Nez vai es esmu vienīgā, kam tas liekas mazliet dīvaini?

Vairāk materiālu latviešu valodā atrodami astronomijas portālā www.starspace.lv

Gals vairs nav tālu

Tipiska diena manā dzīvē:

  • 11 no rīta: pamostos, saģērbjos, braucu uz universitāti
  • 4 naktī: izlēdzu datoru, braucu mājās.

Šis saucas “magistra darba rakstīšana” un turpinās, nu, jau divas nedēļas, vēl tikai piecas tādas palikušas. Kaimiņi laiku pa laikam caur epastu apjautājas, vai es joprojām dzīvoju blakusistabiņā. Bet vietā, kur es studēju šāds režīms nav nekas neparasts. Man bieži ir kompānija līdz 2-3 naktī un mēs ar kursabiedriem nopietni apsveram domu ierīkot guļamtelpu blakusesošajā datoru noliktavā.

Attiecībā uz darbu, šis ir pats grūtākais, ko jebkad esmu darījusi. Man ir divi maģistra darba vadītāji: ģeoķīmiķis-petrologs un struktūrģeologs-matemātiskais modelētājs. Abi zināmi speciālisti savās nozarēs, bet ar pilnīgi atšķirīgiem pasaules skatījumiem un viedokli par to, kas man būtu jādara.  Pirmais uzskata, ka katrs dabas process ir ārkārtīgi komplicēts un katrs jautājums jāapskata no 100 punktiem vienlaicīgi. Viņš ar manu palīdzību institūtā cer uztaisīt apvērsumu parādot modelētājiem, ka viņi uz visu skatās pārāk vienkāršoti. Otrs vadītājs  jebkuru problēmu reducē līdz 1 parametram un manus iežus, kas sastāv no 11 dažādiem minerāliem ar pilnīgi atšķirīgām proporcijām vienā mierā var modelēt kā pilnīgi viendabīgu slāni. Viņaprāt modeļi ar pārāk daudz parametriem perfekti apraksta konkrēto mazītiņo problēmu, bet neko nepasaka par procesu kopumā un nav pielietojami, lai izdarītu prognozes.

Es mēģinu saprast, kā to visu apvienot vienā 100 lpp garā meistardarbā. Neprasiet, kā. Man joprojām vēl nav ne jausmas.

Smuka bildīte (spēcīgi lokalizēta bīdes josla apliec mazāk deformētu iežu bloku, neviendabīga deformācija, ieži veidojušies apm. 20 km dziļumā; deformācijas struktūras marķētas ar dzeltenu)

Plakāts zinātniskai konferencei

Pirmais no daudziem fantastiskiem plakātiem

Pāris nedēļas atpakaļ pabiju Spānijā, kur notika ģeoloģijas konference par minerālu aizvietošanas reakcijām. Parasti dalība konferencēs norisinās vienā no diviem veidiem: ar uzstāšanos vai ar plakātu.

Katram no šiem veidiem savas priekšrocības un trūkumi. Uzstāšanās bieži tiek uztverta kā prestižāka nodarbe nekā plakāta prezentācija un lielie profesori reti kad ķēpājas ar plakātiem, kamēr studentu vidū tieši plakāta prezentācija ir visbiežāk izmantotais veids. Uzstāšanās dod iespēju vienlaicīgi uzrunāt lielu daudzumu cilvēku, bet ir limitēta laika ziņā un nav piemērota plašām diskusijām. Plakāti paver lielisku iespēju saņemt atsauksmes par projektu un ir vairāk piemēroti, ja tiek prezentēts nepabeigts pētījums, bet pūļa uzmanība ir jādala ar desmitiem, simtiem un dažreiz pat tūkstošiem entuziastisku plakātu īpašnieku vienā telpā. Tā kā mans galvenais mērķis bija diskusijas, es braucu ar plakātu. Nav jau tā, ka man bija izvēles iespējas … ai, nu, labi, mērķis tika veiksmīgi sasniegts.

Bet šis ir arī viens no maniem pirmajiem plakātiem, un tā veidošanas laikā iemācījos pāris svarīgas lietas. Diemžēl dažas no tām pārāk vēlu.

Ko darīt un ko nedarīt:

  • Pirms sākt taisīt plakātu, ļoti noderīgi ir apstaigāt fakultāti un apskatīt citu plakātus, kas karājas pie sienām. Tas dod perspektīvu no malas un ļauj saprast kā veidot struktūru, kas piesaista uzmanību vai rada nevēlmi iepazīties ar saturu, kāda veida dizains izskatās vislabāk…utt.
  • Powerpoints noteikti nav labākā programma plakātu taisīšanai. Ja nav citas izvēles, jātaisa ar to pašu, bet katrā ziņā iesaku pameklēt alternatīvas. Zinu, ko runāju, jo pati šo plakātu uzmocīju ar Powerpointu. Lielākie trūkumi – teksts neapliecas ap attēliem, tāpēc jāizmanto neskaitāmi rāmji, saglabājot projektu, attēlu kvalitāte var tikt samazināta un dizaina iespējas ir ļoti limitētas. Parasti savu ilustrāciju veidošanai es izmantoju Inkscape (bezmaksas programma), bet tā, kā šai programmai ir problēmas ar lielām bildēm, plakātiem tā nederēs.  Nākošajā reizē mēģināšu kādu citu no open source grafiskajām programmām, piemēram, LaTeX, Scribus, GIMP vai citas.
  • Mazāk teksta, visur, kur iespējams bullet points kā arī daudz un lieli attēli. Plakātam ir jābūt pilnībā izlasāmam 5 minūtēs. Vairāk laika tik un tā neviens tam neveltīts. Sākumā mans plakāts iekļāva garu ievadu par visiem interesantajiem aspektiem starp metamorfismu un deformāciju. Pēc tam, kad piefiksēju, ka pat es to vienmēr izlaižu, nolēmu to pataupīt maģistra darbam un bloga ierakstiem.
  • Plakātam ir jābūt pašizskaidrojošam. Manējais tāds gluži nebija. Es vienmēr stāvēju blakus un skaidroju cilvēkiem savu projektu, ilustrācijas un saistību starp dažādām sadaļām. Šoreiz tas bija ok, jo mans mērķis bija izrunāt projektu tikai ar dažiem konkrētiem cilvēkiem, kas orientējās konkrētajā jomā, bet lielās konferencēs ar juceklīgu plakātu var pazaudēt daudz iespēju.
  • Daži cilvēki plakātu prezentācijas uztver kā pasīvu un garlaicīgu nodarbi, kur ir jāstāv pie plakāta un jāgaida, kamēr kāds pienāks un izrādīs interesi. Es tā vietā staigāju apkārt un meklēju cilvēkus, kas strādā ar līdzīgiem pētījumiem un vedu pie sava plakāta. Vai nu man veicās, vai arī es esmu ārkārtīgi biezādaina, bet izskatījās, ka viņi nāca labprātīgi.
  • Nekad nelidot ar Ryanair! Viņi mani piespieda izmest miskastē manu pirmo paštaisīto plakātu bagāžas ierobežojumu dēļ. Dažas lietas nav piedodamas. Šī ir viena no tām.

Bezmaksas rokasgrāmata plānslīpējumu mikroskopijā

Viss, kas ģeoloģijas studiju beidzējam jāzina par plānslīpējumiem. Fantastiskas fotogrāfijas un pilnīgi bez maksas: http://www.minsocam.org/msa/openaccess_publications.html

“Guide to Thin Section Microscopy”