Nevēlams atklājums

Pēdējās 2 nedēļas manā akadēmiskajā dzīvē gāja kā pa kalniem un lejām. Izdarīju savu pirmo zinātnisko atklājumu un pazaudēju savu galveno lauka darbu teritoriju.

Pēdējā laikā pētīju iežu plānslīpējumus, kas nāk no Jaunzēlandes, vietas, kur man drīzumā paredzēts veikt lauka darbus. Mani galvenokārt interesēja paraugi no bīdes joslām (vietām Zemes garozā, kur ieži tiek intensīvi deformēti). Es skatījos uz plānslīpējumiem zem polarizētās gaismas mikroskopa un mēģināju saprast, kas ar iežiem notiek deformācijas laikā un kāda loma šajos procesos ir ūdens klātbūtnei. Drīz vien sāku ievērot dažas dīvainības:

  • Pirmkārt, izskatījās, ka minerāli arvien vairāk sajaucas pie spēcīgākas deformācijas. Normālā gadījumā spēcīgi deformētā iezī es gaidītu metamorfiskā slāņojuma veidošanos. Vieglāk deformējamiem minerāliem bīdes laikā piemīt tendence apvienoties slāņos pa kuriem notiek intensīvākā slīde.
  • Otrkārt, kristālu izmēri bīdes joslu centrā bija lielāki nekā bīdes joslu malās. Normālā gadījumā deformācija padara iežus smalkgraudainākus.
  • Treškārt, kristālos bīdes joslas malās bija redzamas vairāk deformācijas struktūras nekā bīdes joslas centrā.

Turklāt vēl visi šie amfibolu graudi ar dīvainajām kristālu skaldnēm. Forma, novietojums, izmēri…. Nekas nebija tā, kā tam būtu jābūt. Tā nu es ņēmu savus paraugus un devos pie doktordarba vadītājas gūt kādu skaidrību šajā jautājumā.

Viņa man ieteica pārbaudīt paraugus ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM), kur labāk redzamas mikrotekstūras un iespējams veikt ķīmiskās analīzes. Viena diena laboratorijā (ļoti aukstā laboratorijā) un es ieguvu rezultātus, kas rāda, ka manās bīdes joslās notikusi ne tikai ūdens migrācija, bet arī minerālu kušana. Tas bija ārkārtīgi interesants atklājums, jo neviens iepriekš nebija konstatējis iežu kušanu šajās bīdes joslās. Šajā brīdī sajutos par sevi ļoti lepna. Tomēr mans prieks nebija ilgs. Drīz vien doktordarba vadītāji man atgādināja, ka mans projekts nav par iežu kušanu bīdes joslās. Mans projekts ir par ūdens klātbūtnes ietekmi uz iežiem bīdes joslās. Un tā, nu, mana lauka darbu teritorija tika izbrāķēta. Iežu kušana bīdes joslās nozīmē, ka sākotnējās tekstūras ir izmainītas. Tas nozīmē, ka vairums pierādījumu iespējams ir zuduši. Kopumā tas visu padara tik sarežģītu, ka ir neiespējami atpazīt fundamentālos likumus procesiem, kuros esmu ieinteresēta. Milzīga trieciens manos plānos.

Galu galā man tomēr tika dota atļauja piedalīties Jaunzēlandes lauka darbos, bet es nevarēšu izmantot rezultātus savā projektā. Un mans atklājums visticamāk tiks nodots kādam citam. Kā Heidija Kluma savulaik mēdza atkārtot: „One day you’re in. And the next day you’re out” (c)ProjectRunway.

Nu, ko, man vēl joprojām priekšā 3 gadi doktorantūrā. Un šis ir tikai sākums.

text3125-4

Elektronu mikroskopa attēls kurā redzamas iežu kušanas rezultātā radušās mikrotekstūras (qtz – kvarcs, bt – biotīts, amph – amfibols, plag – plagioklāzs). Elektronu mikroskops neizmanto gaismu, tāpēc attēli ir pelēki Šādos attēlos smagākie minerāli ir izskatās gaišāki, bet vieglākie minerāli – tumšāki.

g3123-1

Tipiska minerālu kombinācija, kas gaidāma kristalizējoties leukosomai (kusušajam materiālam) – plagioklāzs (plag), kvarcs (qtz) un kālija laukšpats (K-feldspar). Šaurie plagioklāza kristāla leņķi (dihedral angles) pret kvarca kristālu norāda, ka kristāli veidojušies no magmas nevis deformācijas apstākļos. Elektronu attēls ir iekrāsots atkarībā no kālija (K), silīcija (Si) un alumīnja (Al) sastopamības.

Advertisements

3 Responses to Nevēlams atklājums

  1. zigurds says:

    Ar to bīdi ir visādi. Lielākā dziļumā, kur jau tā ir karsts tādā bīdē notiek arī iežu kušana un jo vairāk ūdens ieži satur, jo vieglāk notiek kušana. Bet varbūt, ka tā rodas zemestrīces. Kad bīdes iespaidā ieži izkūst, iežu masas pa tiem viegli slīd un notiek zemestrīce. Vēlāk tā vieta atdziest un minerāli pārkristalizējas.

    • Liene says:

      Šajā gadījumā, zemestrīces, gan, nebūs gaidāmas. Bīdes joslas ar kurām šobrīd strādāju atradušās apmēram 30 km dziļumā, kur temperatūra ir ap 670 grādiem Celsija un deformācija notiek ļoti lēni, miljoniem gadu garumā. Lai arī to grūti iedomāties, ieži, kas joprojām lielākoties ir cietā stāvoklī (kušana, notiek ļoti nelielos apjomos 1-3 %) “plūst” kā šķidrums, bez plaisu veidošanās. Kā piemēru var iedomāties logu stiklu, kas arī visu laiku lēni plūst un laika gaitā kļūst biezāks apakšpusē un plānāks logu augšpusē.

      Zemestrīces visbiežāk notiek līdz 10-15 km dziļumam, kur ieži ir salīdzinoši “auksti” un trausli, Dziļās zemestrīces (fiksētas līdz pat 600 km dziļumam) notiek tikai subdukcijas zonās, kur litosfēras plātņu sadurme ir pietiekami ātra, lai plātne, kas tiek stumta lejup nespētu pietiekami ātri “sakarst” un joprojām saglabātos salīdzinoši “auksta” un trausla + pieplūstot šķidrumam, spiediens starp iežu kristāliem tiek palielināts tik ļoti, ka noved pie plaisāšanas (hidrauliskā plaisāšana, ko naftas kompānijas izmanto, lai iegūtu vairāk naftas no iežu porām).

  2. gulbjuaicis says:

    trakas lietas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: