Diena laboratorijā

Iepriekšējā nedēļā lieliski pavadīju laiku laboratorijā. Iedomājaties ainu: kaucošs zāģis, slīd cauri iezim kā sviestam; ar dimantiem klāts asmenis, met dzirksteles pret izturīgo kvarcītu; auksts ūdens šļācas sejā un mērcē kurpes; bezbailīga meitene, riskē palikt bez pirkstiem zinātnes vārdā… Diezgan ekstrēmi, vai ne? Ak, tikai parasta diena ģeologa dzīvē.

Ģeologs pilnā aprīkojumā (iežu zāģēšanas laboratorijā)

Ģeologs pilnā aprīkojumā (iežu zāģēšanas laboratorijā)

Lai, nu, kā, ieži, ko pagājušajā nedēļā zāģēju, nāk no Austrālijas un Jaunzēlandes bīdes joslām, ko es mēģināšu izprast dažās turpmākajās nedēļās. Šoreiz mans uzdevums bija tos sazāģēt apmēram 2×3 cm lielos kubiciņos, kas nedēļas beigās tika nosūtīti uz plānslīpējumu izgatavošanas laboratoriju tālākai apstrādei. Tur tie tiks nopulēti, pielīmēti pie nelielām stikla plāksnītēm un noslīpēti tik plāni, ka gaisma spīd cauri (parasti apmēram 0.03 mm biezumā).

Paraugi, gatavi izsūtīšanai

Paraugi, gatavi izsūtīšanai

Šīs mazās jocīgās lietiņas, kas tiek iegūtas gala rezultātā, mēs saucam par ‘’plānslīpējumiem’’ un tie ir ārkārtīgi nozīmīgs datu avots ģeologiem. Izmantojot optisko ģeoloģisko mikroskopu, mēs varam precīzi noteikt minerālus, kas veido iezi, to īpašības un izvietojumu. Tas dod milzumu informācijas par Zemes pagātni. Mēs varam izsecināt kā notikušas ķīmiskās reakcijas, kuri no deformācijas mehānismiem darbojušies un kādos procesos konkrētais iezis veidojies.

Izmantojot elektronu mikroskopijas tehnikas varam iet vēl tālāk, līdz pat atomu līmenim, un noteikt precīzu ķīmisko sastāvu pat nelieliem nanometru mēroga apgabaliem uz plānslīpējuma, kā arī precīzu kristalogrāfisko struktūru, minerāla defektus un mis-orientāciju apgabaliem, kas mazāki par mikrometru.

Plānslīpējumi

Plānslīpējumi

Interesanti, kā dzīvē reizēm sanāk. Pāris gadus atpakaļ, kad nopietni izlēmu kļūt par ģeologu, skaidri zināju, ka gribu specializēties plātņu tektonikā, liela mēroga struktūrģeoloģijā, apņēmusies, ja es kaut ko darīšu, es darīšu kaut ko lielu. Un, re, kur esmu nonākusi – pie mikroskopijas. Tomēr varbūt tas nemaz nav tik ļoti pretrunā ar manu lielummāniju, kā varētu šķist. Galu galā visi liela mēroga procesi, kas norisinās uz Zemes, tiek vadīti caur šiem nemanāmajiem procesiem minerālu graudiņu mērogā. Tāpēc, lai izprastu kalnu grēdu, ir jāizprot plānslīpējums.

Advertisements

2 Responses to Diena laboratorijā

  1. zigurds says:

    Es arī esmu zāģējis obsidiānu ar paštaisītu dimantu ripu zem ūdens strūklas.

  2. Kaspars says:

    Zigurd kā tu uztaisīji dimanta ripu???

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: