Kur es biju?

Daudziem reliģioziem cilvēkiem šī vieta ir svētceļojumu galamērķis kopš 12. gadsimta. Priekš manis šis ir dabas brīnums ar daudziem noslēpumiem, kas prasās tikt izzināti.

Kad es dodos ģeoloģiskos ceļojumos (izņemot lauka darbus) es ar speciāli priekšlaicīgi nemeklēju informāciju ģeoloģiskajā literatūrā. Daudz interesantāk ir visu atklāt pašai, klaiņojot apkārt un mēģinot “lasīt” iežos notikumus no miljoniem gadu pagātnes.

Kalni šajā reģionā veidojušies kā bieza nogulumiežu slāņkopa, kas apakšējā daļā sastāv no sarkaniem smilšakmeņiem, bet augšējā daļā no konglomerātiem. Protams, ja skatās tuvāk, viss nav tik vienkārši, bet pavirši runājot šīs divas vienības nosaka ainavu un topogrāfiju lielā mērogā. Smilšakmeņos apakšējā daļā erozija lielākoties norisinās gar upju gultnēm veidojot kanjonus un plato virsas kalnus. Konglomerāti augšējā daļā izskatās kā cilvēku grebtas statujas, kas paceļas augstu virs senā klostera. Bet tie nav cilvēka veidojumi. Process ir pilnīgi dabisks un norisinās divos posmos: sākumā tektoniskā aktivitāte iežos izveido vertikālas plaisas, pēc tam erozija šīs plaisas paplašina dodot kalniem dīvainos mūsdienu apveidus.

Smilšakmeņi ir smalk- līdz rupjgraudaini, dažreiz ar retiem oļiem un mālaina materiāla piejaukumu. Sarkanā krāsa liecina par sauszemes vidi. Sarkanā krāsa būtībā ir rūsa. Lai arī smilšakmens galvenokārt sastāv no kvarca graudiem, tas parasti satur arī citus minerālus. Ja dzelzs saturošie minerāli smiltīs nonāk kontaktā ar skābekli, tie oksidējas, nokrāsojot smiltis sarkanas. Tas nenotiek dziļūdens vidē, jo tur nav pietiekami daudz skābekļa. Bet, ja smilts tiek nogulsnēta sauszemes apstākļos vai seklā ūdenī, tad tā parasti oksidējas. Konkrētie smilšakmeņi izskatās pēc tipiskiem upju deltas nogulumiem. Tātad, kas reiz atradās zem ūdens, šobrīd ir augsta kalnu grēda.

Konglomerāti var veidoties dažādās vidēs, bet bieži vien tie liecina, ka netālu notikusi kalnu veidošanās. Katrā ziņā to izcelsmes vietai jābūt netālu, citādi garā ceļā ieži tiek sadrupināti līdz smilts graudu izmēram. Konkrētie konglomerāti ir noapaļoti, kas liecina, ka tos pārvietojis un pulējis ūdens. Pēc tam kaļķakmens un smilts aizpildīja poras starp oļiem padarot iezi noturīgu pret eroziju.

Kopumā vieta ir lieliska. Sedimentologiem šeit būtu ko darīt gadiem ilgi, jo atsegumi ir milzīgi.

Uzmini vietu!

Advertisements

2 Responses to Kur es biju?

  1. ctrnz says:

    Spānija, Katalonija, Monsterat kalns / klosteris ;)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: