Ekspedīcija uz senu vulkānu

Pēc ilgiem laikiem ģeologs atkal tika izlaists savvaļā, veldzēt nogurušo dvēseli pie īstiem, aptaustāmiem iežiem, izvicināt āmuru skaldot visu, kas pagadās ceļā un meklēt atbildes uz senām mīklām, kas lasāmas klintīs.
Tā kā PGP esmu pavadījusi jau 2 mēnešus, laiks sākt domāt par maģistra darba vadītāju un projektu. Pagājušajā ceturtdienā viens no PGP pētniekiem – Henriks Svensens – devās lauka darbos netālu no Oslo, un man tika piedāvāta iespēja pievienoties. Viņš strādā pie tēmām, kas saistītas ar vulkānisma procesiem nogulumiežu baseinos, kā arī pēta iespējamos cēloņus lielajām masu izmiršanām planētas vēsturē. Starp citu, šobrīd es ar patiesu interesi lasu viņa sarakstītu grāmatu „The End is Nigh. A History of Natural Disasters”.

Brandbukampen kalns (foto: pindakaas)

Konkrētā brauciena mērķis bija apskatīt Brandbukampen daiku (vertikālu magmatisko iežu intrūziju), kas atrodas apmēram 50 km uz ziemeļiem no Oslo. Šī daika ir atliekas no vulkāna, kas bija aktīvs perma periodā. Tajā laikā Norvēģija izskatījās pavisam citādi nekā šobrīd. Tās lielāko daļu sedza biezi nogulumiežu slāņi – kaļķakmeņi, smilšakmeņi un mālieži un tajā norisinājās aktīvi tektoniskie procesi. Kontinentālā plātne, uz kuras atrodas Oslo, šķēlās uz pusēm, līdzīgi kā mūsdienās Austrumāfrikas rifta ieleja. Pa jaunizveidotajām plaisām no Zemes dzīlēm pacēlās magma. Simtiem vulkānu Oslo apkārtnē izverda lavu miljoniem gadu garumā, noklājot zemes virsmu ar bazaltiem un citiem vulkāniskajiem iežiem. Pēc tam laika gaitā, vulkānu krāterus noārdīja vējš, lietus un sals, upes aizskaloja pierādījumus par senajiem notikumiem, bet šis tas tomēr vēl saglabājies.
Brandbukampen daika iepriekš bija viens no kanāliem, kas atzarojies no galvenā magmas kambara vulkāna centrā. Šobrīd tas apkārtējā ainavā paceļas kā kalna virsotne tāpēc, ka to aptverošie nogulumieži ātri noārdās erozijas procesos, turpretī masīvie un izturīgie magmatiskie ieži, kas veido daiku saglabājas ilgāk.
Mūs interesēja magmatisko iežu – nogulumiežu kontaktzona un deformācijas tās tuvumā.

Gājienu sākām no kalna piekājes. Lielākoties turējāmies uz takas, īpašu uzmanību pievēršot iežiem, kas atsedzas tās malās. Sākumā nobirās un atsegumos bija redzami vien mālaini slānekļi (shales), kas mijās ar retiem smilšakmens slāņiem. Vietām tos caurauda nelielas magmatisko iežu daikas un silli (silli ir līdzīgas magmatisko iežu intrūzijas kā daikas, tikai ieguļ paralēli iežu slāņojumam). Tuvojoties kalna virsotnei māla slānekļi kļuva arvien kompaktāki un blīvāki. Mani pasniedzēji tos sauca par „baked” shales jeb „uzceptiem” slānekļiem, jo karstums, kas nācis no magmas kanāla bijis tik liels, ka uzkarsējis apkārtējos iežus, pārveidojot to struktūru. Jo augstāk kāpām, jo vairāk plaisu un dzīslu bija redzamas slānekļos.

Māla slānekļi ar retām karbonātu nodulām (foto: pindakaas)

Magmatisko iežu intrūzija "uzceptos" māla slānekļos (foto: pindakaas)

Tad vēl nedaudz augstāk, un mēs ieraudzījām šo:

Gabro ar gariem (līdz 15 cm), iespējams, piroksēnu kristāliem (melnā krāsā) (foto: pindakaas)

Gabro! – pavisam cita tipa iezis nekā iepriekšējie. Tas veidojies magmai lēnām atdziestot un kristalizējoties. Šī magma nekad nav izkļuvusi zemes virspusē, citādi tās kristālu izmēri nebūtu tik lieli. Magma, ko vulkāns izspļauj kā lavu, atdziestot veido bazaltus – identiska sastāva iežus, bet ar ļoti sīkiem kristālu izmēriem, jo lavai strauji atdziestot, kristāliem nepietiek laika izaugt. Turpretī lielie kristāli gabro iežos liecina par lēnu atdzišanu, kas devusi daudz laika kristālu augšanai.

Pēc šī atraduma zinājām, ka nogulumiežu – magmatisko iežu kontaktzonai jābūt kaut kur tuvumā. Virzījāmies zemāk pa nogāzi, lai to atrastu, diemžēl tas nebija iespējams veģetācijas un lielā nobiru daudzuma dēļ.
Tad nu nācās secināt, ka, lai arī vieta ir bezgala interesanta, nogulumiežu – magmatisko iežu kontaktzonas pētīt šeit ir sarežģīti, jo trūkst labu atsegumu.

Skats no Brandbukampen. Ielejā atrodas kembrija māla slānekļi (shales), bet pretējā līča krastā atsedzas kristāliskais pamatklintājs. Tos vienu no otra atdala normālais lūzums, kas atrodas līcī zem ūdens līmeņa (foto: pindakaas)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: