Ģipša karjerā

Ticiet vai ne, bet derīgo izrakteņu ieguves karjeri var būt daudz aizraujošāki par vispopulārākajiem dabas tūrisma objektiem un iespaidīgāki par skaistākajiem iežu atsegumiem.

Salaspils ģipšu karjers (foto: pindakaas)

Pagājušajā nedēļā nolēmu izlūkot Salaspils ģipša karjeru. Pirms brauciena kārtīgi izpētīju GoogleEarth, lai atrastu piemērotāko piekļūšanas ceļu, tad lecu virsū divritenim un drīz vien biju klāt. Pie ieejas nekur nemanīju norādes, ka būtu aizliegts iebraukt, tomēr nelikās arī pareizi īpaši zīmēties tāpēc pārsvarā slapstījos gar malām un slēpos no ekskavatoriem. Tomēr pat tādā veidā daudz ko redzēju, vienīgi žēl, ka neizdevās piekļūt pie karjera sienas.

Mana "smilšu kaste" (foto: pindakaas)

Īsumā – ģipša nogulumi ir evaporīti – ieži, kas veidojas iztvaikošanas procesu rezultātā. Parasti tie izgulsnējas ļoti sāļu, seklu ūdens baseinu dibenā silta klimata apstākļos. Biežāk sastopamie evaporītu ieži ir ģipsis, anhidrīts un akmenssāls jeb halīts. Visi šie ieži var veidoties vienā un tajā pašā baseinā, pakāpeniski progresējot ūdens sāļumam. Ir aprēķināts, ka noslēgtā baseinā ar normāli sāļu jūras ūdeni, iztvaikojot 1/2 no tā apjoma, izgulsnēsies dzelzs savienojumi un karbonātu minerāli (piem., kaļķakmens (CaCO3) un dolomīts (CaMg(CO3)2)), turpinoties baseina izžūšanai, kad tajā palikusi tikai 1/4 no sākotnējā ūdens daudzuma, izgulsnēsies ģipsis ((CaSO4·2H2O)) un anhidrīts ((CaSO4), bet pie 1/8 sākotnējā ūdens daudzuma – halīts (NaCl) un tālāk vēl citi, retāk sastopami minerāli.

Salaspils karjerā konstatēju trīs ģipša paveidus – šķiedru ģipsi, špata ģipsi un kārtaino ģipsi.

Šķiedru ģipsis. Vistīrākais no ģipša paveidiem (apm. 99% ģipša). Raksturīga šķiedraina uzbūve, zīdains vai satīnam līdzīgs spīdums, cietība pēc Mosa skalas - 2 (t.i. skrāpējot ar nagu, uz ieža paliek švīka, t.i. - mīkstāks nekā cilvēka nags). Šajā paraugā redzams arī celestīna konuss (pelēkais). (foto: pindakaas)

Bieži vien šķiedru ģipsis bija arī laša krāsā. Šajā paraugā redzams, ka tas ir nedaudz deformēts - šķiedras izliektas, tāpat arī pelēkā vidējā līnija (sutūra) labajā pusē šķiet salauzta (foto: pindakaas)

Špata ģipsis (brūnais) mijas ar šķiedru ģipsi (baltais). Špata ģipsī labi var redzēt tam raksturīgās plānās plēksnītes, kas izkārtotas rozešu veidā (foto: pindakaas)

Špata ģipša rozešu nospiedumi, kas saglabājušies uz slāņa virsmas (foto: pindakaas)

Kārtainais ģipsis ar dažādām deformācijas struktūrām, kas iespējams radušās atūdeņošanās rezultātā, nogulumu veidošanās laikā (foto: pindakaas)

Kārtainais ģipsis. Apakšējā daļa sastāv no plāniem mālainiem (iespējams, karbonātiskiem - man nebija līdzi sālsskābe, lai pārbaudītu) slānīšiem (foto: pindakaas)

Interpretācija: konkrētie redzamie ģipši veidojušies devona periodā, laikā, kad Latvijas teritorija atradās ekvatora tuvumā, un to sedza sekla jūra. Dažādi gultnes nelīdzenumi šo jūru norobežoja no okeāna, tādējādi liedzot ūdens apmaiņu. Lielā karstuma dēļ notika spēcīga iztvaikošana, kas noveda pie ģipšu izgulsnēšanās. Vietām starp ģipšiem ir dolomīta slānīši, kas nozīmē, ka uz brīdi ūdens kļuva mazāk sāļš – iespējams no kaut kurienes pieplūda papildus ūdens, mālainie slānīši arī liecina par papildus materiāla pienesi baseinā, iespējams māla daļiņas nāca no tajā laikā augošajiem Kaledonijas kalniem Skandināvijas pussalā (mans minējums). Kopumā šie ģipši liecina par ļoti dinamisku un mainīgu vidi.

Kas ir svarīgi praktiskā ziņā – ģipsis ļoti viegli šķīst ūdenī, tāpēc vietās, kur tas atrodas zem plānas pārsedzošo iežu segas, kā Salaspils apkārtnē, gruntsūdeņi, filtrējoties caur plaisām, pazemē var izveidot lielus tukšumus un alas, kas laika gaitā var iebrukt. Tāpēc celt mājas uz šādiem pamatiem nav īpaši prātīgi. Un, ja tomēr – nepažēlojiet naudu ģeoloģiskajai izpētei vai pārbaudei ar ģeoradaru.

Vēl svarīgi – plānojot izklaides braucienus uz aktīviem karjeriem, ņemiet vērā spridzināšanas iespējamību. Viens brīdinājuma signāls nozīmē, ka pēc iespējas ātrāk karjers jāpamet. Divi brīdinājuma signāli nozīmē, ka nu jau par vēlu uztraukties.

Advertisements

2 Responses to Ģipša karjerā

  1. Edžus says:

    Pirmajam teikumam es noteikti ticu. Sauriešu un Salaspils karjeros ir pabūts vismaz 4 reizes, jau sākot ar 1998. gadu, kad turp devos no Dabas mezeja Jauno ģeologu pulciņa. Ir pat saglabājušies tajā laikā ievāktie paraugi no nu jau applūdušajām Sauriešu karjera daļām, dažiem no kuriem līdzvērtīgus jaunajos karjeros vēl nav nācies atrast. Tagad jau pamatīgs laiks apritējis, bet tie ģipši mani velk un velk atpakaļ :)
    Nu jau gan man labu laiku rādās slapjie sapņi par Kolas pussalu, īpaši, ja palasu poļu “Spirifer” kluba ceļojumu aprakstus par piedzīvojumiem Lovozero masīvā http://spiriferminerals.com/76,VIII-2009—Kola–Russia-part-I.html

  2. Andrejs says:

    Jā Sauriešu karjerā bija fantastisku nokrāsu oranžīgi laškrāsas ģipši. Ir daži krājumā. Zeltiņos nav tādi redzēti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: