Igaunijas nedēļa

Visu nedēļu pirms Jāņiem atkal pavadīju piedaloties ģeoloģijas lauka kursā, šoreiz Igaunijā. Nebiju pat gaidījusi, ka Igaunija ir tik interesanta un atšķirīga no Latvijas, īpaši tās ziemeļu daļa un Sāmsala, kur uzturējāmies visilgāk.

Stāvkrasts Pakri pussalā. Redzams Ziemeļigaunijas glints - stāva klinšaina kāple, kas radusies jūras abrāzijas rezultātā. Šāda kāple izsekojama gar visu Igaunijas Z krastu un vietām sasniedz līdz 56 m augstumu. Foto: pindakaas

Latvijas teritorijā zemes virsmā pārsvarā atsedzas devona smilšakmeņi, turpretī Igaunijas ziemeļu daļā var redzēt kembrija, ordovika un silūra nogulumus, kas ir senāki un pārsvarā sastāv no kaļķakmeņiem. Tie veido skaistus klinšainus krastus un ir pārpilni ar dažādām fosīlijām.

Kopumā ņemot Igaunijas ģeoloģiskā vēsture ir diezgan vienkārša salīdzinot ar Šventokšijas kalniem Polijā, kur biju pirms šī brauciena. Kembrijā, ordovikā un silūrā virs Igaunijas teritorijas viļņojās silta un sekla jūra, kur veidojās karbonātiski nogulumi un dzīvoja koraļļi, galvkāji, brahiopodi un sūkļi (par to liecina atrastās fosīlijas). Laiku pa laikam ūdens līmenis cēlās, tad veidojās mālaini nogulumi vai kritās, un tad notika erozija, par ko liecina izskalojuma virsmas. Situācija mainījās silūra beigās, kad sākās Kaledonijas kalnu veidošanās tagadējā Skandināvijas pussalā. Šajā laikā no kalniem sāka pieplūst liels daudzums drupu materiāla. Koraļļi tik duļķainā ūdenī vairs nevarēja dzīvot, tāpēc kaļķakmeņu veidošanās apstājās. Šādu jūru galvenokārt apdzīvoja senās zivis, kurām devons bija uzplaukuma laikmets. Interesanti, ka, lai arī reģionālajā situācijā nekas daudz nemainījās – virs teritorijas joprojām atradās silta, sekla jūra – nogulumi veidojās pilnīgi atšķirīgi. Devona periods pārstāvēts ar bieziem smilšakmens slāņiem, kuros ir brīnišķīgas slīpslāņojuma tekstūras un atsevišķos slāņos arī zivju kaulu fragmenti. Nogulumi ļoti līdzīgi Latvijas labi zināmajiem smilšakmeņiem no atsegumiem Zvārtas iezī, Gūtmaņa alā, Ērgļu klintīs u.c., un faktiski veidojušies līdzīgos procesos.

Fosīlijas no Parajamas klints. Radziņveida fosīlijas ir koraļļi, bet visas pārējās - brahiopodi. Vecums - silūrs, Venlokas nodaļa, Jāni reģionālais stāvs. Foto: pindakaas

Par tālākajiem notikumiem nav palikušas nekādas liecības, jo par devonu jaunāki ieži nav saglabājušies, tāpēc sekojošais vairāk kā 350 miljonu gadu laika posms Igaunijas teritorijā nav atspoguļots, izņemot pēdējā leduslaikmeta un mūsdienu nogulumus, kas vietām pārsedz senākos slāņus.

Starp citu, ja vēlaties pirkt zemi, tad Igaunijas ziemeļu un rietumu piekrastes teritorijas varētu būt labs darījums, jo pēc pēdējās ledussegas atkāpšanās, šīs teritorijas ceļas ar ātrumu 2 mm/gadā. Vajadzīgs vien nedaudz pacietības, un pēc kādiem 1000 gadiem tas būs acīmredzams ieguvums.

Kāli meteorīta krāteris - viens no iespaidīgākajiem meteorīta krāteriem Eiropā. Kāli apkārtnē apm. 1 km2 teritorijā atrodas vēl 8 mazāki krāteri. Šobrīd tiek uzskatīts, ka meteorīts, kas kritis 7500-3500 gadus atpakaļ, pirms sadursmes ar zemi, 5-10 km augstumā sadalījies 9 fragmentos. Foto: pindakaas

Kohtlas degslānekļa (kukersīta) karjers. Būtībā šie ieži ir mālaini kaļķakmeņi, tomēr tiem ir liels (25-65%) organiskās vielas piejaukums, tāpēc pieliekot uguni, tie patiešām deg. Pie tam tie ir pilni ar dažādām fosīlijām no ordovika perioda. Foto: pindakaas

Kivioli terikoni. "Tukšo" iežu kalni, kas paliek pāri pēc degslānekļa pārstrādes. Foto: pindakaas

Dīvaini veidojumi kaļķakmenī. Mēs tā arī nesapratām, kādā procesā tādi varēja rasties. Ticamākā versija - urbējgliemji - šobrīd gaida pārbaudi. Varbūt ir vēl kādas spožas idejas? Foto: pindakaas

 

Papildināts:

Vēl dažas bildes ar kaļķakmens veidojumiem (Jāni krasts netālu no Parajamas klints)


Advertisements

8 Responses to Igaunijas nedēļa

  1. ģeogrāpis says:

    Fosilijas raksta ar īso “i”! :)

  2. Edžus says:

    Sveicināti!
    Vispirms jau jāsaka, ka ļoti interesants blogs, lasīju ar aizrautību! Tā vien gribas savos šīs vasaras plānos iestarpināt arī fosīliju medības Ziemeļigaunijā :)
    Versija, ka dīvainie veidojumu kaļķakmenī ir ūdens izgrauzti, tam pilot uz akmens no stāvkrasta, netiek pieļauta?

    • Liene says:

      Iespējams. Es arī tagad domāju, ka tā ticamāk bijusi erozija. Nejauši uzgāju kaut ko ļoti līdzīgu šajā blogā: http://antimonite.blogsome.com/2009/08/15/theres-something-strange-in-my-silurian-bedrock/#comments, un viņi to interpretē kā mikro-karsta procesu. Karbonāti ļoti viegli šķīst ūdenī, un ja tos pārsedzošie ieži vai augsne ir pieteikami plāna un ūdens caurlaidīga, ūdens sasniedz karbonātiskos slāņus un šķīdina karbonātus, veidojot tukšus dobumus vai pat alas.
      Vienīgais, mani mulsina, ka manā bildē šie dobumi ir tik dziļi un labi izteikti ar ļoti plānām, bet samērā augstām sieniņām. Ja vainīgs ir ūdens, tad es būtu gaidījusi vienmērīgāku, līdzenāku virsmu.

  3. Anonīms says:

    Fosīlijas raksta gan ar garo, gan īso “i”. Darbos jāievēro tikai vienots rakstības stils, t.i. nevar rakstīt ar īso “i” darba sākumā un ar garo “ī” darba beigās :)
    Dīvainie veidojumi, tavā bildē, visdrīzāk ir urbējorganismu atstātās pēdas, jo
    pareizi uzsvēri atšķīrības starp tavu un to otro foto…

  4. Anonīms says:

    Man tāda sajūta, ka tiem caurumiņiem ir sešstūra forma (no augšas skatoties)… vai tur nav bijuši kalcīta kristāli, kas izšķidināti, tikai apmales palikušas…???

    • Liene says:

      Nu, re, vēl viena versija.
      Kas man izraisa šaubas par kalcīta kristāliem, ir ka visi iedobumi atrodas apmēram vienā līmenī. Neesmu speciāliste par karbonātiežiem, bet intuitīvi šķiet, ka kalcīts drīzāk izgulsnētos ieža plaisās vai porās, tāpēc tā izplatībai vajadzētu būt nejaušai, ne tik regulārai.
      Pievienoju rakstam vēl dažas bildes un vietas nosaukumu. Bet iespējams, ka Sandijam par šo ir kas vairāk zināms (ja nemaldos par komentāra autora identitāti, tad Jūs zināt Sandiju). Man šķiet, ka viņš pat paņēma dažus paraugus un teicās pajautāt Igaunijas kolēģiem, jo domāja, ka tās ir ihnofosīlijas.

  5. Andrejs says:

    A kā būtu, ja tie lodveida dobumi būtu no Girvanella amplefurcata aļģu nospiedumi. Varbūt, ka tagad sāk saukt savādāk, bet 1942.gada “Latvijas minerālos un iežos” tāda minēta no augšdevona dolomītiem Smārdē. Man kolekcijā arī ir tāds bumbulis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: