Par skaistumu

Atceros, ka viena no pirmajām spēcīgajām apjausmām par to, ka detalizētas zināšanas un padziļināta lietu izpratne nav šķērslis, bet gan ir veids kā saskatīt pasaules patieso skaistumu, man radās laikā, kad strādāju pie sava bakalaura darba. Toreiz mēnešiem ilgi daudzas stundas pavadīju laboratorijā pie mikroskopa skatoties uz putekšņiem. Un, ziniet, man tas sagādāja prieku – no rīta atnākt, uzvārīt tēju, ieslēgt mp3 ar savu mūziku un visu dienu skatīties uz ārkārtīgi izsmalcinātiem dabas veidojumiem, kas drīzāk atgādina mākslas darbus un ir unikāli savā dažādībā.

foto: Liene Spruženiece

Nesen youtube skatījos interviju ar fiziķi Ričardu Feinmanu (Richard P. Feynman). Viņš stāstīja:

“Man ir draugs, kas ir mākslinieks un vienu reizi viņš man rādīja puķi un teica: „Skaties, cik tā ir skaista”, un es piekritu. Un tad viņš teica: „Redzi, es kā mākslinieks spēju saskatīt tās skaistumu, bet tu kā zinātnieks visu sadali pa detaļām un beigās pāri paliek tikai tukša lieta bez dvēseles”. Es toreiz nodomāju, ka viņš ir nedaudz ķerts. Pirmkārt, viss skaistums, ko viņš redz ir pieejams arī citiem cilvēkiem, un arī man. Lai gan, varbūt es neesmu tik estētiski izsmalcināts kā viņš, tomēr es spēju novērtēt puķes skaistumu. Un tajā pašā laikā es redzu tik daudz ko vairāk par šo puķi nekā viņš. Es varu iedomāties šūnas tajā un sarežģītos procesus tās iekšienē, kas arī ir skaisti. Es domāju, ka skaistums nav tikai šis saredzamais mērogs, skaistums ir arī sīkākos mērogos, iekšējā struktūrā…arī procesos. Fakts, ka krāsas puķēm ir veidojušās, lai pievilinātu kukaiņus, kas tās apputeksnē ir interesants – tas nozīmē, ka kukaiņi redz krāsas. Un tad rodas jautājums, vai arī zemākām būtnēm piemīt skaistuma izjūta… Visi šie interesantie jautājumi, kurus zināšanas tikai pievieno sajūsmai, noslēpumainībai un bijībai pret puķi. Tas tikai dod. Es nesaprotu, kādā veidā tas man kaut ko atņem.”

Un tas ir arī tas, kā es par to izjūtu. Zināšanas par to ko redzu, par to, kuram augam katrs no putekšņiem pieder, izpratne par to, kā dažādas sugas izplatās no vienas vietas uz citu (piemēram, priežu putekšņiem ir gaisa maisiņi, tāpēc vējš tos var aiznest tūkstošiem kilometru attālumā no koka, kurš tos radījis, turpretī egļu putekšņi ir lieli un smagi, tie neceļo tālāk par dažiem simtiem metru). Zināt, ka katra putekšņa ārējais apvalks veidots no tik izturīga materiāla, ka spēj saglabāties miljoniem gadus ilgi, sniedzot priekšstatu par to, kā daba izskatījusies un kāds klimats bijis tālā senatnē, pat pirms cilvēku parādīšanās uz Zemes… Zinātne parasti tiek uzskatīta par kaut ko pretēju mākslai, bez mazākās saistības ar estētismu – par sausiem faktiem, skaitļu rindām, tabulām un garlaicīgu rutīnu laboratorijā. Protams, viss iepriekš minētais ir tās sastāvdaļa, tomēr, ja vien tiek saglabāta spēja, studējot detaļas, nepazaudēt kopbildi, tad zinātnes atklājumi ir tie, kas iedvesmo cilvēku, aizrauj iztēli un prātu, iededzot tajā miljoniem ideju un paceļot pāri ikdienišķajam.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: