Darīsim to dziļāk!

Šodien sekosim senajam virsrakstā liktajam ģeologu sauklim un paskatīsimies, kas īsti norisinājās vulkāna iekšienē. Zemes zinātņu institūta Ziemeļu vulkanoloģijas centrs šodien publicējis sākotnējo novērojumu un analīžu rezultātus.

Páll Einarsson

Pēc attēlā redzamā, var mēģināt interpretēt notikumu gaitu. GPS dati liecina, ka aktivitāte vulkāna apkārtnē sākusies jau decembrī , tātad šajā laikā magma no Zemes dziļumiem sāka lēnām celties, meklējot plaisas vai vājas vietas iežos uz augšu. Visvieglākais ceļš uz virspusi bija pie Fimmvörduháls, vietā, kur atvērās pirmās divas plaisas. Izskatās, ka galveno kanālu uz vulkāna krāteri bija nosprostojusi milzīga magmas intrūzija, kas saglabājusies no iepriekšējā vulkāna izvirduma 1821-23. gadā, tāpēc pirmās 23 dienas izvirdumi notika pa vulkāna sānos esošajām plaisām. Tomēr tajā pašā laikā 1200⁰C karstā magma virzījās arī pa otru kanālu kausējot milzīgo intrūziju tajā. Kad eja tika atbrīvota, magma nocēla jumtu galvenajā krāterī. To apstiprina arī tefras – no vulkāna izsviestā materiāla – ķīmiskās analīzes, kas norāda uz bazaltiska sastāva no dziļuma nākošu magmu pirmajā fāzē un jaukta sastāva trahidaktītisku/bazaltisku magmu, kas radusies sajaucoties šai dziļās izcelsmes magmai ar magmu, kas palikusi no iepriekšējā izvirduma.

Un kas ar Katlu?

Vēl joprojām saglabājas jautājums par Katlas vulkānu. Nav iespējams pateikt, cik daudz magmas vēl nāks augšā no Zemes dzīlēm. Ja tai kaut kādā veidā izdosies caur plaisām atrast ceļu uz Katlas galvenajiem kanāliem, tad tā var uzkarsēt arī tur esošo magmas intrūziju un iedarbināt arī lielāko vulkānu.

Eyjafjallajokull un Katla. Reljefa modelis (Helgi Bjornsson and Sara M. Strachan)

Šādā gadījumā aviokompānijas varēs gadu norakstīt dziļos zaudējumos, jo Katla ir daudz lielāks vulkāns ar pamatīgākiem magmas uzkrājumiem, pie tam to pārsedz 4x biezāks ledus slānis, kas, protams, kusīs un padarīs magmu sprāgstošu un pelnus metošu. Turpretī ģeologi varēs līksmot, jo būs iespēja apskatīt kārtīgus jokulhlaupus (plūdi, kas rodas vulkānam izkausējot ledāju). Aizvēsturiski nogulumi liecina, ka reiz šādi plūdi no Katlas izvirduma bijuši tik spēcīgi kā 2 Amazones upes kopā ņemot.

Ledāja biezums virs Eyjafjallajokull vidēji ir 200-300 m, bet virs Katlas sasniedz pat 800 m

Katrā ziņā Katlas vulkānu ir vērts paturēt acīs, īpaši ņemot vērā, ka tā cikls ir 40-80 gadi, bet nu jau tas klusē vairāk kā 90 gadus. Un pie viena jāuzmana arī Hekla, jo pēdējie 4 izvirdumi tajā notikuši ik pa 10 gadiem un šogad sagadījies, ka Heklai atkal jubileja. Tomēr daba nav prognozējama, iespējams melnie briesmīgie vulkāni dusēs vēl ilgi un saldi vai arī vēja virziens nākošreiz būs cits.

PAPILDINĀTS: Šobrīd un tuvākajās dienās nav pamata satraukties par Katlas vai Heklas izvirdumu, jo to apkārtnē nav konstatēta pilnīgi nekāda seismiskā aktivitāte. Pirms izviduma notiek magmas celšanās uz augšu, kas izraisa zemestrīces. Ja vulkāns sāks mosties, dažas dienas iepriekš par to liecinās zemestrīces. Šeit un šeit var apskatīt Islandes seismisko novērojumu datus.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: